A hitch-hikers paradise/ stopētaja paradīze

Palu laiks upē, kā nekā pavasaris nāk un tālumā tilts uz Argentīnu

Pase pārbaudīta un varam kātot apm 1 km pāri upei uz Argentīnu

We were told a long time ago that the place to go in the winter is North Uruguay where the hot water springs are. Marta and me, we decided to go to Salto passing through Paysandu– it’s about 500 km from Montevideo.  From the positive previous hitchhiking experience we were sure one weekend is enough to go, enjoy and return – and we were right! 

We started on Friday and it was pouring rain – butt our determination to get out of the city made us believe it all going to be good! And it was, we took the city bus to the bridge where the toll booth is and a truck took us straight away. We got a ride to the next highway, and then 10 min later a guy stopped and took us to the next town, he had had a Canadian girl living in his family from a similar project so he had sympathy with us.   

termālie baseini, mazpilsēta Colon, drauga ome pie savas mājas parciņā, Pl un Lv klaidones un bezgalgari ceļi stopēšanai

We had lunch at the gas station, Marta had to put plastic bags in her boot, because it turned out she got a hole in the sole but other than that we were more or less dry and had 300 km to go! And then we heard a yell from a truck driver who happened to go to our destiny, nice! Well it was a old truck, so we spent like 4h in it, listening to the same cumbia CD (simple local country music), chatting a bit and surrounded with the smell of pee – he was carrying  fertilizers in his truck!!! 

But it brought us safe and sound to Paysandu, where we stayed with a friend’s aunt and grandma, such nice and lovely people! Got up early, there were blue skies and sun waiting for us; we headed out to cross the bridge to Argentina! Both countries have been fighting over a plant which was build close to the river and made it complicated to cross the border until recently – we crossed the bridge to a town called Colon, took a walk there, had lunch and decides to continue the journey on the Argentinean side – 120 km. 

Apelsīnu dārzs saulrietā, martas mīļākais koks, 2. vecākā teātra ēka Urugvajā, Martas zābakau žāvēšana un izbijusi cietuma ēka Paysandu

Two short rides till a Brazilian truck driver picked us up. Nice guy and it turns out we do understand just enough Portuguese to communicate for an hour!!! We were stopped by the police 2 times, routine truck checking and one time they checked us, backpacks including, but very nicely and without problems. Than we parted our ways and had to cross another bridge to get back to Uruguay. 

A Peruvian guy stopped and was heading also to the Hot Sprig resort, nice! Being a Latvian here is nice, I’m very interesting, and Marta is blond, so while we were flirting with the customs officers, people forgot the Peruvian and only when we had already crossed he told us he is independent entrepreneur – meaning, he had his car full with souvenirs to sell at the resort!! Ok....   

The day was beautiful, just driving and enjoying the views! Must say this part is very plane, fields and some trees but still, nature is nature – love it! Finally at 7 pm we reached the resort and were ready to chill for a while. But me and Marta being active persons an hour of sitting in water and doing absolutely nothing was enough,  as it was dark, we decided to take the bus back to Paysandu, there was one at 11pm, so we went to a bar and from the many saved on transportation enjoyed a meal and some drinks! Arrived to our borrowed family at night and had the best sleep in a long time! 

On Sunday we decided to sleep out, woke up, listen to stories told by the grandma , while our aunt was making lunch, after the meal it was time to head back – it was already 3 pm and still had 400 km to go! But it was no problem. Two cars, nice, chatty drivers and home sweet home!!!!
Jau labu laiku atpakaļ mums teica, ka ziemā jādodas uz Ziemeļurugvaju, kur ir karsto avotu baseini. Tad nu Marta un es nolēmām doties uz Salto caur Paysandu- kādus 500 km no Montevideo. No iepriekšējās pozitīvās stopēšanas pieredzes nolēmām, ka nedēļas nogale būs pietiekama, lai aizbrauktu, izbaudītu un atgrieztos – mums bija taisnība! 

Sākām 5dien no rīta un lija kā pa Jāņiem. Taču mūsu apņēmība izrauties no pilsētas, lika mums ticēt, ka viss būs labi! Un bija arī. Ar sabiedrisko aizlaidām līdz tiltam, kur beidzas pilsēta un, kur atrodas lielceļa maksas punkts un nepagāja ne mirklis, kad turpinājām ceļu ar kravinieku. Aizveda mūs līdz nākamajai šosejai, pēc 10 min jau ar auto devāmies uz nākamo pilsētu San Jose. Šis vīriņš neilgu laiku atpakaļ savā māja izmitināja kanādiešu meiteni, kura darbojās līdzīgā projektā un saprata mūsu ceļošanas veidu ļoti labi.

Papusdienojām benzīntankā, Marta pažāvēja zābīšus un ieāva kājas plastmasas maisiņos, jo izrādījās, ka zolē caurums. Bet visādi savādāk bijām diezgan sausas un gatavas ceļām, kad mūs pasauca kāds smagā šoferis, lai lecot iekšā, mums viens galamērķis. Viņa kravinieks gan bija vecāks modelis un kratījāmies kādas 4 h, klausoties vienu un to pašu cumbia CD (vienkārša , vienveidīga ritma deju mūzika), nedaudz papļāpājām un ošņājām čuru smaku – izrādījās, ka bagāžā ved mēslojumu laukiem! 

Bet tas mūs nogādāja dzīvas un veselas līdz Paysandu , kur palikām pie drauga omes un tantes, vienreizēji jauki ļaudis. Cēlāmies agri, mūs sagaidīja zilas debesis un saule un devāmies ceļā, lai šķērsotu tiltu uz Argentīnu! Abas valstis nu jau labu laiku kašķējas par kādu fabriku pie upes, kas apgrūtināja robežas šķērsošanu līdz pavisam nesen konflikts norima – bez problēmām šķērsojām tiltu uz pilsēteli Colon, izmetām slaidu līkumu pa vietējo kvartālu, papusdienojām un nolēmām turpināt ceļu pa Argentīnas pusi-120km. 

Divi īsi pārbraucieni līdz apstājās brazīliešu kravinieks. Jauks onka un izrādās, ka saprotam pietiekami portugāļu valodu, lai kaut kā komunicētu veselu stundu! Mūs apstādināja policija 2 reizes – standarta smago automašīnu pārbaude un pie reizes arī pārbaudīja mūs, vienreiz ar visām mugursomām! Bet laipnā un jaukā veidā. Tad šķīrāmies no šoferīša un devāmies lai šķērsotu tiltu atpakaļ uz Urugvaju. 

Mūs paņēma kāds peruānietis un izrādījās viņš tieši dodas uz karsto avotu baseiniem – juhuu! Būt latvietei šeit feini, visiem ir interesanti un Marta ir blonda, tad nu kamēr mēs flirtējām ar robežsargiem, šie piemirsa par peruānieti. Kad bijām jau Urugvajā šis atklāja ka ir individuālais komersants un mašīnā visās malās saslēpti suvenīri, ko pārdot baseinu kompleksā :) oki doki….. 

Diena bija pavadīta brīnišķīgi, braucot un baudot dabas skatus. Jāsaka, ka šī puse ir klajumi vien un nedaudz koku, bet daba paliek daba, skaisti! Visbeidzot ap 7 vakarā nokļuvām baseinā un bijām gatavas atpūsties. Tā kā mēs ar Martu esam tādas dricelīgas, tad 1h sēdēt siltā ūdeni un nedarīt neko ir pietiekami! Tā kā bija tumšs nolēmām doties atpakaļ uz Paysandy ar autobusu un nākamais bija ap 11 vakarā! Tad nu par transportu ieekonomēto naudu devāmies uz kafūzi, paēdam un iedzērām ar ko! Ieradāmies pie savas aizlienētās ģimenes naktī un gulējām kā sistas! 

Nolēmām izgulēties svētdienas rītā, pēc tam pastaigājām pa pilsētu, izrunājāmies krustu šķērsu ar omi, kamēr tante gatavoja pusdienas. Pēc  pusdienām bija laiks doties mājās, bija jau 3 pēcpusdienā un priekšā ap 400 km. Bet nekāda vaina, 2 mašīnas, pļāpīgi šoferīši un esam klāt!!!