vecā stacija, jaunā stacija, pats vilciens un piesvīdis, režģots vilciena logs un mans izbrīns |
Laipni lūgti Floridā, senatnes dvesma te atrodama it visur... |
Deva mierpilnās realitātes |
It was a cold, gray day, but we were so excited to have train ride and so determined to enjoy the day that we ignored our frozen toes and running noses. We have discovered by now that all the towns look the same, more or less – there is the main square with a church, police station, municipality, a bakery, a bar and a man shopping street. The towns are formed in blocks, the houses are very low and if I had been brought to a town with my eyes closed and then opened them, I wouldn’t be able to tell which town I’m in.
We spent a big part of the day searching for a coffee shop, which was rather difficult, because most bars don’t serve coffee, we were explained that they are simple bars where you can get a drink – what else do you need, now seriously! But the walk was good, it took us trough out the town, to a bakery with delicious pastry, to a burger stand and a nearby square to have lunch until finally we found a place to worm up and have a hot drink :).
Afterwards we decided to search for the river we had seen in the map and the town park. And what a joy, the sun came up and wormed up the day and made us smile. We went through the little streets, and saw a bit the reality of small town living, got to the river on the town border and saw a nice view – water, trees, horses and everything covered in plastic bags – sad, but true, they still working on the THINK GREEN thing here!
Then we realised that our train leaves in an hour and had to go through the whole town to get to the station. Had no choice but to move fast – we got on the train 10 min before departure – good job!!! The sun had wormed up the train to, the ride back was quite enjoyable and we had a Saturday well spent!
Izrādās, ka Urugvajā darbojas arī vilciens. Zināju, ka netālu no ostas ir liela, skaista vecās stacijas ēka. Tā gan nedarbojas jau gadiem un visi ir cerībās, ka to drīzumā atjaunos. Nedaudz tālāk ir uzcelta maza, jauna stacija no kurienes tad var aizlaist uz dažām tuvākajām pilsētām. Mēs izlēmām doties uz Floridu, 100 km izrādās ir 3 h brauciens. Vilcieni ir veci, bet sēdekļi ir lieli un ērti. Vilcieniem nav apkures un atļaušos atgādināt, ka man vēl joprojām ir ziemas sezona! Jēziņ bija auksts, pārsaluši nabadziņi …brrrrr.
Izrādās, ka Urugvajā darbojas arī vilciens. Zināju, ka netālu no ostas ir liela, skaista vecās stacijas ēka. Tā gan nedarbojas jau gadiem un visi ir cerībās, ka to drīzumā atjaunos. Nedaudz tālāk ir uzcelta maza, jauna stacija no kurienes tad var aizlaist uz dažām tuvākajām pilsētām. Mēs izlēmām doties uz Floridu, 100 km izrādās ir 3 h brauciens. Vilcieni ir veci, bet sēdekļi ir lieli un ērti. Vilcieniem nav apkures un atļaušos atgādināt, ka man vēl joprojām ir ziemas sezona! Jēziņ bija auksts, pārsaluši nabadziņi …brrrrr.
Bija auksta, pelēka diena, bet bijām patīkami satraukti par izbraucienu ar vilcienu un apņēmības pilni izbaudīt šo dienu, ka nelikāmies ne zinis par atsalušajiem kāju pirkstiem un tekošajiem deguniem. Esam nonākuši pie secinājuma, ka visas pilsētas izskatās apmēram vienādi. Ir galvenais laukums ar baznīcu, policijas iecirkni, pašvaldības ēku, beķereju, bāru un vienu iepirkšanās ielu. Pilsēta ir sadalīta blokos, mājas ir ļoti zemas un, ja mani aizvestu uz kādu no pilsētām ar aizsietām acīm, kad tās atvērtu, diez vai zinātu, kur atrodos!
Lielu daļu dienas pavadījām meklējot kafejnīcu un nebija viegli atrast kādu. Mums paskaidroja, ka vairums ir vienkāršu bāru, kur kafiju nepārdod, bet var dabūt iedzert – tiešām, ko gan vairāk vajag! Bet pate pastaiga bija laba, izvadāja mūs pa visu pilsētu, aizveda pie gardām bulciņām vietējā maiznīcā, pie burgeru būdas un parciņu, kur papusdienot, līdz beidzot atradām vietiņu, kur padzert ko karstu! Pēc tam nolēmām atrast upi un parku, ko bijām redzējuši kartē. Kāda laime un prieks – parādījās saule, sasildīja dienu un uzbūra mūsos smaidus. Meklējot, izstaigājam mazās pilsētas ieliņas ar devu realitātes cilvēku dzīves veidā. Nokļuvām līdz upei pilsētas nomalē un mums pavērās jauks skats – ūdens, koki, zirgi un visapkārt plastmasas maisiņi. Skumji, bet taisnība, šeit vēl jāpiestrādā pie ZAĻĀS DOMĀŠANAS.
Attapāmies, ka vilciena atiet pēc stundas un, ka stacija ir pilsētas otra galā, bija jādod vaļā rikšiem. Ielecām vilcienā 10 minūtes pirms atiešanas – malači! Saule bija uzsildījusi arī vilcienu - atpakaļceļš bija tīri patīkams un sestdiena pavadīta godam.
No comments:
Post a Comment