One weekend Marta and I decided to make a bike ride to our friend house close to Piriapolis. It’s about 90 km, so we thought. I had my borrowed bike with a big comfy seat, whereas Marta’s borrowed a super bike, had a super slim sporty seat and pedals with shoes to click on and off. Sounds fancy, yes, but also painful. After 20 km Marta was screaming - I can’t any more. And we decided to change the bikes every 20 km, as there were still 70 to go :) So my but did get hurt as well. Despite that we had a great time, awesome, sunny day, got a little sunburn, nice views, great highway for biking and nonstop great mood. Until one point!!!! As we partied the previous night and got only few hours of sleep, the energy was running out in about km 85 and the sun went to sleep as well...darkness came rapidly and my friend called and said that his house is actually at km 109...so 30 more to go, we were desperate, no way we could make it...and then I saw a pick-up truck parked on the side of the highway with lights on and I knew that’s our only chance...I biked as fast as I could so the car wouldn’t drive away and forgot I’m riding the fancy bike. I forgot to turn my feet to get them out of the pedals and dramatically fell in front of the car, raised my head and said: Sir, can you please give us a ride!!! And he looked down on me and replied: sure why not! Marta stopped a bit confused and pain all over her face as I said: don’t ask, put your bike in the truck, we are driving! hahhahaha I love the people here, always someone to take care of you. The rest of the trip was awesome, we relaxed at the lake, sailed, fell over with the boat and the open air swim season had begun!!!
And we also got to drive a car the next day, well Marta did, because I forgot my drivers licence at home..we drowe to the summer city Punta del Este and some nearby beaches...That same car took us back to Monte the fallowing day...we didn't want to ride bikes for a while hahahah
Gaidījām, gaidījām un beidzot tas ir klāt, pavasaris. Pēdējais laiks sākt kādas āra nodarbes. Sāku ar pirmo 10 km skrējienu un ceru, ka padarīšu vēl šo to šogad. Iepazinos ar pāris sportiskiem cilvēkiem, kuri man noziņo par sporta notikumiem šeit Urugvajā J
 |
| run and fun with JC from France/labs darbiņš kas padarīts ar JC no Francijas |
Kādā nedēļas nogalē ar Martu nolēmām aizlaist ar ričukiem uz drauga ezera vasarnīcu netālu no Piriapolis. Kādi 90 km braucami, domājām. Mani ir aizlienēts ritenis, ar ātrumiem un lielu, ērtu sēdekli. Marta izprasījās mājas saimniekam viņā superriteni, ar super šauru, sportisku sēžamo un pedāļiem ar īpašiem apaviem, kurus ieklikšķina un izklikšķina ar īpašu pēdu kustību. Izklausās superīgi, bet...sāpīgi. Pēc 20 km Marta noleca no vellapēda ar bļāvienu – es vairs nevaru. Tad u nolēmām ik pēc 20 km mainīties riteņiem, jo bija tak palikuši vēl 70 minami. Tātad, arī manam dibuā nācās ciest. Neskatoties uz to, mēs pavadījām jauku laiku, skaista, saulaina diena, nedaudz iedeguma un apdeguma, skaisti skati, lielisks lielceļš riteņbraukšanai un nepārtraukti labs garastāvoklis. Līdz vienam brīdim!!!! Tā kā iepriekšējā nakts bija pavadīta ballējoties un guļot pāris stundas, spēka izsīkums bija klāt..tikām līdz 85. Km un arī saule devās pie miera. Tumsa mācās virsū mērkaķa ātrumā un pēc drauga zvana, kas pavēstīja, ka īstenībā viņa mājā ir lielceļa 109 km, mēs bijām izmisumā. Vēl 30 km minami, tumsa klāt...bezceris. Līdz ieraudzīju ceļmalā pik-up džipu. Nolēmu, ka tā ir mūsu vienīgā cerība. Ātrumā drāzos cik spēju, lai tas neaizbrauktu un piemirsu, ka man ir superritenis..aizmirsu pagriezt kājas un dramatiski novēlos šofera degungalā! Pacēlu galvu un izdvesu: kungs, vai jūs mūs nevarat aizvest kādu gabaliņu! Šis no augšas mani uzlūkoja un atteica: kāpēc gan ne! Marta pēc laiciņa pieriteņoja un uzlūkoja mani apjukusi un ar sāpju pilnu seju. Es teicu: neprasi, met riteni kuzavā, tālāk laižam ar auto!! Hahahahah kā man patīk šī valsts, vienmēr kāds, kas ar mieru palīdzēt!
Pārējais ceļojums bij kolosāls. Atpūtāmies pie ezera, burājām, apgāzāmies ar laivu un tā un peldsezona bija atklāta!!!!
 |
| painfuly awesom bike ride and the salvation car/sāpīgi burvīgais velo brauciens un glābējauto |
Nākamajā dienā pat izlaidām ar mašīnu, nu Marta dabūja stūrēt, jo biju piemirsusi paķert līdzi tiesības. Aizlaidām uz kūrorta pilsētu Punta del Este un tuvējām pludmalēm. Mēs tikām aizvizinātas arī atpakaļ uz Montevideo nākamajā dienā..jo riteņus negribējām kādu laiku redzēt!!hahahaha
 |
| breakfast with a view and sailing in the view/brokastis ar ainavu un burāšana ainavā |
 |
| Marta is taking us to Punta del Este/Marta mūs vizina uz Punta del Este |
 |
| Punta del Este harbour and Jose Ignacio beach/Punta del Este osta un Jose Ignacio pludmale |
