whats up/kas notiek

I let you enjoy the summer for a while and celebrate Midsummer night-there is no such thing over here! BUT one thing was celebrate big around here - yes football! Never seen anything like that! When there was a Uruguayan game - everything was closed down- shops, even banks, we got off work earlier, kids didn’t come to the day-care - the main street blocked before the game and after the game it was filled up with people in minutes and the party could start! The noise was amazing - i live 3 blocks from the centre and I felt like I’m on the street! I overheard two ladies talking that people haven’t been so happy in 40 years - well I'm glad they did so well in the World Cup! At the last game they rolled out a big cloth (very long) and everyone who passed signed it and wrote words of appreciation to the team, the Uruguayans are really proud of them! I’m glad that madness it’s over though :)
The other thing is that now I have a room on my own - I got lucky, our French student moved out and as I was whining all the time about not having privacy, his room is now mine! It’s a little mansard room with the exit to the roof, if I get to keep it I might spend some nice time up there when the summer comes :) And I must say I feel way better now – I can have my peace whenever I want too! I’m a little happier now and can say that almost I was complaining about has passed and I’m glad I have this opportunity to be here and get to know this wonderful country!

Nu ļāvu jums pabaudīt vasariņu un nolīgot pa smuko – šeit ne smakas no tādiem svētkiem, pilnīgi nekā! BET vienu lieta gan tika svinēta uz nebēdu – jā tas pats futbols!!! Nekad nebiju redzējusi ko tādu. Kad spēlēja Urugvaja viss tika pastādināts, veikali slēgti, pat bankas ciet, mūs palaida no darba agrāk, bērnus neatveda uz dārziņu, galvenā6 joslu iela tika slēgta jau pirms spēles, jo pēc tās tā minūšu laikā bija pilna cilvēku un tad tik sākās ballīte! Skaļums bija nepārspējams – dzīvoju kādus 3 blokus no centra, bet šķita, ka atrodos uz ielas. Dzirdēju divas kundzītes runājam, ka urugvajieši nav bijuši tik laimīgi pēdējos 40 gadus, man tiešām prieks, ka šamējiem tik labi gāja čempī! Pēc pēdējās spēles šie uz ielas izripināja milzīgu auduma blāķi, kur katrs varēja parakstīties un izteikt pateicību un laba vēlējumus komandai, šejienieši tiešām par viņiem lepojas! Bet esmu priecīga, ka šis trakums ir beidzies:)

Otrā štelle ir, ka man tagad ir pašai savs kambarītis, man paveicās, mūsu franču students pārvācās un viņa istabiņa tika man, jo nepārtraukti sūkstījos kā man trūks privātās sfēras! Man ir maza jumta istabiņa ar izeju uz jumt (šeit visiem ir plakani jumti kā terases)un ja man ļaus te palikt, tad vasarai sākoties varēšu pavadīt jaukas stundas zem skaidras debess:) Jāsaka, ka jūtos daudz labāk, varu pabūt mieriņā, kad vien vēlos. Esmu apmierināta un jāsaka, ka lielākā daļa, par ko sūdzējos iepriekšējā ierakstā ir pagātne, esmu laimīga un pateicīga, ka man ir šī iespēja būt šeit un izbaudīt šo brīnišķīgo zemi un tās cilvēkus!!!